Kādi ir politiskie izaicinājumi, ieviešot jauno globālo nodokļu vienošanos?

Politiski pretvējš globālā nodokļu līguma īstenošanā

1. Opozīcija Amerikas Savienotajās Valstīs- Pasaules nodokļu darījumam pretojas ASV Kongresa republikāņi, kuriem var būt nepieciešams divu trešdaļu Senāta vairākums, lai pieņemtu nepieciešamos tiesību aktus.
- Šis ASV politiskais strupceļš ir apšaubījis darījuma vispārējo likteni. [4]

2. Vienbalsīga ES atbalsta trūkums- Lai ES nodokļu likumi tiktu apstiprināti, ir nepieciešams visu 27 dalībvalstu vienprātīgs atbalsts.
- Tādas valstis kā Igaunija, Polija un Ungārija nevēlas virzīties uz priekšu globālā minimālā nodokļa jomā, ja vien ES vispirms nenosaka digitālās nodokļu reformas par prioritāti. [1][4]

3. Pretestība zemu nodokļu jurisdikcijām- Mazākas zemu nodokļu valstis, piemēram, Igaunija, Polija un Ungārija, nelabprāt ievieš globālo minimālo nodokli, jo tas samazinātu to iespējas piedāvāt izdevīgas nodokļu likmes uzņēmumu piesaistei. [1][4]

4. Bažas par suverenitāti un godīgumu- Dažas jaunattīstības valstis ir paudušas bažas, ka darījums pienācīgi neatbilst to interesēm un samazina to nodokļu suverenitāti. [1][2]
- Ir aicinājumi vairāk iekļaut ANO vadītu procesu, nevis ESAO vadītās sarunas. [2]

5. Neskaidrība par uzvedības reakcijām- Ekonomistu vidū ir domstarpības par to, kā nodokļu maksātāji var pielāgot savu uzvedību, reaģējot uz jaunajiem noteikumiem, padarot ieņēmumu ietekmi neskaidru. [3]

Kopumā meklēšanas rezultāti liecina, ka globālais nodokļu darījums saskaras ar ievērojamiem politiskiem šķēršļiem, īpaši ASV un ES, kā arī jaunattīstības valstu bažām par ESAO vadītā procesa godīgumu un iekļaujamību. Šīs problēmas draud izjaukt vai aizkavēt ierosināto reformu īstenošanu.