Vai pastāv kādi riski vai blakusparādības, regulāri praktizējot elpošanu

Iespējamie riski un blakusparādības

1. Reibonis un vieglprātība: Viena no visbiežāk sastopamajām kastes elpošanas blakusparādībām ir reibonis, kas var rasties, ja tehnika izraisa hiperventilāciju vai nepareizu elpošanas veidu. Tas notiek, ja straujas vai dziļas elpošanas dēļ asinīs ir nelīdzsvarots oglekļa dioksīda līmenis[1][2].

2. Tirpšanas sajūtas: dažiem indivīdiem prakses laikā vai pēc tās var rasties tirpšanas sajūtas ekstremitātēs vai sejā, ko var izraisīt skābekļa līmeņa izmaiņas asinīs[1][2].

3. Elpas trūkums: lai gan elpošana ar lodziņu ir paredzēta, lai veicinātu relaksāciju, nepareiza izpilde var izraisīt elpas trūkuma sajūtu, īpaši, ja cilvēks pārāk ilgi aiztur elpu vai elpo pārāk spēcīgi[1][2].

4. Slikta dūša un alerģijas: dažos gadījumos praktizētāji ir ziņojuši par sliktu dūšu vai alerģiskām reakcijām, jo ​​īpaši, ja viņiem ir jau esoši stāvokļi, kas ietekmē viņu elpošanas funkciju[4].

5. Paaugstināta trauksme: dažiem cilvēkiem, īpaši tiem, kuriem ir trauksmes traucējumi, koncentrēšanās uz elpas kontroli var nejauši pastiprināt trauksmes sajūtu, nevis tās mazināt. Tas ir svarīgi ņemt vērā tiem, kuri var būt jutīgi pret elpošanas paņēmieniem[3][6].

Kam vajadzētu ievērot piesardzību

Dažām grupām jābūt īpaši piesardzīgām, praktizējot elpošanu kārbā:

- Indivīdi ar elpošanas traucējumiem: tiem, kam ir astma vai hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), var būt nepieciešams izvairīties no šīs metodes bez medicīniska norādījuma.
- Grūtniecēm: grūtniecēm ir jākonsultējas ar veselības aprūpes sniedzēju, pirms tiek uzsākta elpošana ar elpas aizturēšanu[3].
- Cilvēki ar sirds slimībām: personām ar smagiem sirdsdarbības traucējumiem pirms jebkādas elpošanas prakses sākšanas jāmeklē medicīniskā palīdzība, jo tās var ietekmēt sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu[2].
- Tie, kuriem ir bijuši krampji: noteiktas elpošanas metodes var izraisīt krampjus jutīgiem indivīdiem skābekļa līmeņa svārstību dēļ[2].

Drošas prakses ieteikumi

Lai samazinātu riskus, praktizējot elpošanu kārbā:

- Sāciet lēnām: sāciet ar īsāku ilgumu katrā elpas cikla fāzē un pakāpeniski palieliniet, uzlabojoties komfortam.
- Klausieties savā ķermenī: pievērsiet uzmanību tam, kā jūtaties prakses laikā; ja jūtat diskomfortu, nekavējoties pārtrauciet un atgriezieties pie normālas elpošanas.
- Trenējieties ērtā stāvoklī: pārliecinieties, ka esat ērti sēdus vai guļus, lai vingrinājuma laikā atbalstītu ķermeni[1][3].

Rezumējot, lai gan elpošana kārbā var būt noderīga prakse daudziem, ir svarīgi tai pieiet apdomīgi un apzināties iespējamās blakusparādības un riskus, kas saistīti ar nepareizu tehniku.